“PSRS(KF) bijušo militāro objektu konversijas vai nojaukšanas iespēju izpēte un tam nepieciešamo līdzekļu aprēķins”
Izpētes nepieciešamības pamatojums.
Armijas izvešanas laikā no 1992. gada līdz 1994. gadam Krievijas Federācijas Valsts īpašumu komiteja nodeva Latvijas valsts īpašumā bijušos PSRS armijas objektus 24 Latvijas rajonos (vairāk kā 200 objektus). Daļu objektus KF jurisdikcijā esošās armijas karaspēka daļas pameta vai iztirgoja Latvijas komercstruktūrām. Pārņemt militāro objektu celtnes un būves, kuru lielākā daļa slepenības dēļ bija uzceltas mežos, Latvijas valsts uzticēja pašvaldībām, bet tās, līdzekļu trūkuma dēļ, šos objektus nespēja apsaimniekot un apsargāt. Militārās specifikas dēļ celtnes un ēkas nebija iespējams izmantot tautsaimniecībā. Liela daļa objektu atradās uz bijušajām īpašnieku zemēm, kuri zemes reformas gaitā “mantojumā” saņēma gan kara pilsētiņas, gan raķešu šahtas un pazemes bunkurus. Starpvalstu sarunu laikā Latvijas puse piedāvāja aizejošai armijai nojaukt Latvijai nevajadzīgos militāros objektus un sakārtot vidi.
KF puse to darīt atteicās. Pašreiz lielākā daļa neapsaimniekotās militārās celtnes un būves ir pussabrukušas un daudzās vietās rada bīstamību cilvēku un dzīvnieku veselībai un pat dzīvībai (raķešu šahtas, pazemes degvielas tvertnes, sabrukušās mājas un bunkuri u.c.).
Pētījuma mērķis:
- Atrast arhīvos dokumentus, kas apstiprina zemes iedalīšanu karaspēka daļām, noteikt to ģeogrāfiskās atrašanās vietas, atzīmēt tās kartē;
- apsekot bijušos militāros objektus un kopā ar novadu pašvaldībām un īpašniekiem novērtēt to izmantošanas iespējas (konversijai, tūrismam vai citiem mērķiem);
- ja objektus nav iespējams izmantot – noteikt nepieciešamo finansu līdzekļu lielumu objektu nojaukšanai, zemes rekultivācijai un vides sakārtošanai;
- aprēķināt, kādi zaudējumi radušies Latvijas tautsaimniecībai, videi un iedzīvotājiem no militāro objektu izvietošanas Latvijas Republikas teritorijā laika posmā no 1939. gada līdz 1998. gadam, kad tika likvidēts pēdējais KF karaspēka objekts Latvijā – karabāze Skrundā;
- balstoties uz pētījuma rezultātiem, izveidot datu bāzi par PSRS bijušajiem objektiem Latvijā.
Lielā darbu apjoma dēļ pētījuma teritorija ir sadalīta sekojoši: Rīgas pilsētu, Kurzemes, Zemgales reģionu apseko un pēta Ilgonis Upmalis, bet Latgales un Vidzemes reģionu – vēsturnieks Ēriks Tilgass.
Pētījuma veikšanai un digitālas datu bāzes izveidei nepieciešamais laiks – 12 mēneši, skaitot no finansējuma saņemšanas brīža.
Visa pētījuma veikšanai nepieciešami 14 034,56 lati.