Latvijas okupācijas izpētes biedrības (LOIB) 5.augusta īpašā kopsapulce „Pieci gadi kopš Ministru kabineta izveidotās komisijas PSRS okupācijas radīto seku apzināšanai darbības uzsākšanas” notika 2010.gada 5.augustā Latvijas Zinātņu akadēmijas 3.stāva zālē.
Vispirms LOIB valdes priekšsēdētājs E.Stankevičs savā uzrunā izstāstīja vēsturi, kā un kāpēc tika izveidota biedrība LOIB. Tieši pirms 5 gadiem Ministru kabinets Saeimas uzdevumā ar 05.08.2005. rīkojumu Nr.523 izveidoja valdības Komisiju „PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma upuru skaita un masu kapu vietu noteikšanai, informācijas par represijām un masveida deportācijām apkopošanai un Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem nodarīto zaudējumu aprēķināšanai”. Šo ļoti sarežģīto darbu valdības Komisijai izdevās īstenot saskaņā ar sastādīto plānu. Taču tā izpilde finansējuma trūkuma dēļ pirms gada ar 01.08.2009. Ministru kabineta rīkojumu tika apturēta. LOIB savu iespēju robežās strādā, lai šo darbu pabeigtu saskaņā ar statūtiem.
Dr.phil. profesors J.Prikulis no LU pastāstīja par to, kā 90-to gadu sākumā tika veikti pirmie aprēķini tam, lai pierādītu, ka Latvija nav parādā PSRS un tai nav jāmaksā kompensācijas par izstāšanos no PSRS. Kaut šie aprēķini tika veikti lielā steigā ar tobrīd rīcībā esošiem datiem, tomēr izveidotā komanda Ramāna un M.Šmuldera vadībā izstrādāja pietiekoši spēcīgu darbu ar pierādījumiem, ka Latvija visus okupācijas gadus faktiski ir bijusi PSRS donorrepublika. LOIB var ļoti labi izmantot šos aprēķinu materiālus savā turpmākajā darbā.
Latvijas Okupācijas muzeja pētnieks, dr.hist. R.Jansons stāstīja par Latvijas Okupācijas muzejā izveidoto izstādi par 1940.gada Latvijas okupācijas norisi. Īpašu uzmanību viņš pievērsa tautas noskaņojumam 1940.gada vasarā pirms okupācijas varas rīkotajām vēlēšanām un par to, kādā veidā tika panākti vajadzīgie vēlēšanu rezultāti. Arī rīkotajos mītiņos gan bija lozungi par brīvu Latviju, bet ne par pievienošanos PSRS. Kā notika uzņemšana PSRS sastāvā, neņemot vērā LR Satversmi.
Dr.habil.hist.profesors I.Feldmanis savā referātā „Jēdzienu 1939.-1940.gada okupācija, aneksija, inkorporācija izpratne un pielietojums” izklāstīja, kā dažādu ārvalstu speciālisti traktē šos jēdzienus attiecībā uz Baltijas valstu okupāciju arī atkarībā no savām politiskajām interesēm. Bet pašas Krievijas to atsevišķu vēsturnieku, kuri neatzīst Latvijas okupāciju, spriedumi šajā ziņā tiek vērtēti kā pretrunīgi. Tagad Eiropas valstis jau pilnībā atzīst, ka tā bijusi okupācija. Kā okupācijas sākumu var nosaukt trīs notikumus:
1. 1939.gada rudeni, kad Latvijā ienāca nekontrolējami liels PSRS karaspēks;
2. 1940.gada jūnijs, kad Latvijas valdība faktiski zaudēja varu;
3. 1940.gada 5.augustā, kad Latviju iekļāva PSRS sastāvā.
Neatkarīgi no tā, kā tiek traktēti šie trīs jēdzieni, okupācijas fakts nav noliedzams.
Baltijas Ziemeļu pētījumu centra prezidents B.Daukšts referēja par PSRS okupācijas Baltijā historiogrāfiju aktuālā skatījumā. Baltijas okupācijai sekoja tās tautām vēl briesmīgāks laiks – komunistiskā režīma 50 gadi. Taču Krievijā joprojām tiek falsificēta vēsture. Nupat sērijā “Aktuaļnaja istorija” ir izdota šāda grāmata „Partitura Vtoroi mirovoi. Groza na vostoke”, kur tās autori savā traktējumā skaidro kur un kā sākās 2.pasaules karš. Joprojām oficiālā Krievija arī nav spējusi nosodīt 1939.g. 23.augusta Molotova- Ribentropa paktu. Kaut arī zināms, ka Nirnbergas tiesas laikā pats Ribentrops atzina, ka vainīgas ir abas puses – Krievija un Vācija. Pašlaik Krievijā ir dažādi viedokļi par šiem vēstures faktiem, jo ir arī zinātnieki, kas atzīst okupācijas faktus. Un krievu nācijai ir tiesības zināt patiesību par savu vēsturi.
Referents izteica nožēlu, ka visās trijās Baltijas valstīs joprojām nav konsekventi vienādota pieeja PSRS okupācijas jautājumiem. Tas pats sakāms par šīs okupācijas seku apzināšanu un zaudējumu apmēra noteikšanas vienotu metodiku. Mums ir jāsakārto okupācijas vēstures daudzie „caurumi”. Mums jāceļ sava pašapziņa un jārunā skaidra valoda par vispārēji atzītiem un sen zināmiem faktiem. Noslēgumā referents ieteica izskatīt dokumentu krājumu „Okupācijas varu politika” (Rīga,1999.).
Diskusiju daļā tika izteikti vairāki priekšlikumi:
1. rīkot starptautisku konferenci par tēmām:
- politiskās elites aspekts okupācijas tiešā un netiešā īstenošanā;
- militārais aspekts okupācijas īstenošanā (kontaktēties ar igauņiem, jo ir iestrādes);
2. Strādāt pie tā, lai vairāk izplatītu informāciju par okupācijas jautājumiem ne tikai latviešu, bet arī krievu, angļu u.c. valodās pieejamos informācijas avotos, īpaši internetā;
3. Aicināt vēstures skolotājus iegūt zināšanos un nodot tās skolniekiem arī par jautājumiem, kas saistīti ar PSRS okupāciju.
Noslēgumā LOIB valdes priekšsēdētāja vietniece R.Pazdere informēja sanāksmes dalībniekus par LOIB darbības plāniem, finansējuma un cita veida atbalsta iespējām. Bez nevalstiskajām organizācijām pieejamiem ES fondu līdzekļiem konferences rīkošanai plānots izmantot arī Eiropas Komisijas finanšu līdzekļus.
Uz šo sapulci tika aicināts jebkurš interesents, kam interesē programmā (lai to iegūtu, spiediet šeit) minētās tēmas un Latvijas okupācijas vēstures izpētes jautājumi vispār.