Latvijas okupācijas biedrības pirmā kopsapulce notika 2009.gada 18.decembrī Latvijas Zinātņu akadēmijas 3.stāva zālē.
Kā pirmais uzstājās LOIB valdes priekšsēdētājs E.Stankevičs. Savā uzrunā viņš īsumā izklāstīja biedrības dibināšanas ideju, tās tapšanas gaitu, misiju un mērķus. Tika uzsvērts, ka šodien vairs nevaram visas savas kļūdas norakstīt uz okupācijas rēķina, tomēr daudzējādā ziņā šodienas situācija ir arī okupācijas sekas, kuras ir jāturpina pētīt un apzināt.
Galvenie LOIB uzdevumi ir turpināt MK komisijas aizsākto, pētīt okupāciju no dažādiem aspektiem, kā arī informēt sabiedrību par okupāciju un tās sekām, īpašu uzmanību pievēršot sabiedrības jaunākajai daļai un ārvalstniekiem.
Valdes priekšsēdētājs arī pateicās visiem klātesošiem, kā arī aicināja aktīvi sākt darbu biedrības mērķu īstenošanai. Darbā iesaistīties tiek uzaicināta jebkura persona vai organizācija. Arī tie, kuri uzskata, ka okupācijas nebija, var darboties, ja viņu rīcībā ir pierādījumi par okupācijas neesamību.
Pēc tam tika apsveikti Latvijas Valsts arhīva darbinieki, kuri 2009.gada 12.oktobrī par nopelniem Latvijas labā bija saņēmuši Triju Zvaigžņu ordeni:

1. Iveta Šķiņķe -Latvijas Valsts arhīva Sabiedrisko attiecību un dokumentu popularizācijas daļas vecākā referente
2. Jānis Riekstiņš – Latvijas Valsts arhīva Sabiedrisko attiecību un dokumentu popularizācijas daļas vecākais referents, Latvijas Valsts arhīva vadošais pētnieks
3. Aija Kalnciema – Latvijas Valsts arhīva Sabiedrisko attiecību un dokumentu popularizācijas daļas vadītāja, Dr.hist.

Nākamais runāja Okupācijas muzeja pārstāvis, profesors H.Strods. Viņš uzsvēra, ka nav iespējams pilnībā izpētīt totalitāros režīmus, jo šie režīmi vienmēr slēpj savus pastrādātos noziegumus. Tika izteikts priekšlikums rīkot seminārus par tēmām: – okupācija, Molotova-Ribentropa pakts u.c. Tāpat ieteikums pārskatāmībai sagrupēt visus avotus, kas saistīti ar Latvijas okupāciju izpēti. Tāpat ieteikums – veikt dzīvo liecinieku, kamēr viņi mums ir, atmiņu vākšanu. Šis darbs jau tiek veikts Daugavpils universitātē.
Centrālās statistikas pārvaldes pārstāvis Jānis Kalniņš informēja klātesošos par PSRS okupācijas totalitārā režīma Latvijas valstij radīto ekonomisko un cilvēlresursu zaudējumu aprēķināšanas gaitu sākot no 1990.gada. Salīdzinot Latvijas attīstību, piemēram, ar Somiju, zaudējumi 1990.gadā sastādīja vismaz 123 miljardus Ls. Viņš uzsvēra, ka ir iesākti zaudējumu aprēķini arī par pēcokupācijas periodu, kad visa tautsaimniecība bija jāpārstrukturē. Jāprecizē vēl daži dati par pirmsokupācijas periodu, kurš ir izejas punkts 50 okupācijas laikā radušos zaudējumu aprēķināšanai.
Apvienības „Pilsoniskā Savienība” valdes priekšsēdētājs Ģ.V.Kristovskis atzīmēja, ka šis ir augstas nozīmes darbs, jo:

1. Politiķu rīcībā vēl pietrūkst precīzu argumentu par PSRS okupācijas radītiem zaudējumiem sarunās ar Krievijas un citu valstu politiķiem;
2. Kā pierādījums ļoti nepieciešami pamatoti skaitļi;
3. Vajadzīgs analītisks okupācijas seku, kas sevišķi smagi izjūtamas šodienas Latvijā, izvērtējums;
4. Šī informācija ļoti vajadzīga darbam Eiropas Savienības Parlamentā. Bez ES institūciju palīdzības mēs nevarēsim šajā jomā neko panākt. Mums ir jāizmanto tās iespējas, ko dod ES un tai jādod visa iespējamā informācija par šo okupāciju.
5. Ja nedosim šo informāciju tālāk, eiropieši tikai turpinās domāt, ka mēs Baltijā paši vien esam vainīgi, ka esam šādā smagā ekonomiskajā un politiskajā situācijā;
6. Šā darba rezultātā mums būs jāpanāk tiesisku novērtējumu par okupāciju kā tādu un par tās sekām;
7. Kā gala rezultāts jāpanāk Nirnbergas otrās tiesas prāvas principa īstenošana.

Apvienības „Pilsoniskā Savienība” valdes locekle I.Vaidere izteica viedokli, ka vajadzība pēc šī darba ir milzīga. Vēl joprojām mēs savās runās daudz atvainojamies. Taču okupācijas fakts jau sen pasaulē ir atzīts un fiksēts kopš 1983.gada dažādos ES dokumentos.
Ekonomikā īpaši aprēķini vairs nav vajadzīgi, jo Ministru kabineta komisija jau paveikusi galveno, īpaši J.Kalniņa izstrādātajos pētījumos. Veiktais Latvijas attīstības salīdzinājums ar Somijas un citu valstu attīstību sākot no 30-tiem gadiem ir pilnīgi pietiekošs pierādījums par PSRS okupācijas graujošo rezultātu, tur viss ir korekti.
Taču ir jāiet detaļās vēsturiskajos pētījumos. Pēc iespējas ātrāk nepieciešams vākt un apkopot vēl esošo dzīvo liecinieku atmiņas.
Eiroparlamentā 5 gados jau ir padarīts ļoti daudz. Lielu ieguldījumu devuši Latvijas parlamentārieši kopā ar pārējo Baltijas valstu deputātiem. Īpaši atzīmējamas Ģ.V.Kristovska un citu Latvijas parlamentāriešu aktivitātes. Efektīgs darbs ir filmas „Padomju stāsts” izveidošana un rādīšana Latvijā un daudzās pasaules valstīs. Rezultātā vairāk nekā 50% eiroparlamentāriešu jau atzīst 23.augustu par piemiņas dienu. 2009.gada aprīļa rezolūcijā tika panākts, ka abus režīmus – hitlerisko un staļinisko – atzīst kā līdzīgus, noziedzīgus režīmus. Pašlaik tiek formēts Eiropas totalitārisma izpētes institūts, ar kuru mums būs daudz jāsadarbojas. Vairāk būs jāsadarbojas arī ar Krievijas sabiedrisko organizāciju „Memoriāls”, kura strādā pie vēstures faktu apzināšanas un šobrīd cīnās arī par vārda brīvību Krievijā.
Biedrībai LOIB jāuzstāda mērķis – šos pētījumus pabeigt jau nākošajā gadā. Tāpat būtu jāpanāk padomju simbolikas aizliegšanu Latvijā un ne tikai.
Latvijas Universitātes Demogrāfijas centra pētnieks E.Vītoliņš pastāstīja par līdz šim paveikto demogrāfisko zaudējumu aprēķināšanas gaitā. Tika minētas arī problēmas – baltie plankumi. Totalitārais režīms izrēķinājās ar cilvēkiem, viņi pazuda un reizēm nav zināms, kas, kur un kad, jo daudzreiz šie notikumi netika pat dokumentāri fiksēti, tos slēpa. Vēl ir jāstrādā pie 1943.gada datiem, pie kara, emigrācijas un imigrācijas datiem. Ir jāturpina iesāktā sadarbība ar pārējām Baltijas valstīm, jo mūsu likteņi un okupācijas fakti ir līdzīgi.
Latvijas Valsts arhīva speciālisti I.Šķinķe un A.Bambals stāstīja par LVA darbu šajā jomā. Arhīvs būtībā ir vienīgā institūcija, kura var pierādīt okupācijas režīmu noziegumus, jo tā rīcībā ir dokumenti. Arhīvos tiek apstrādātas 210500 kartiņas par 250800 personām. Šie skaitļi varētu būt krietni lielāki, jo daudzi dokumenti joprojām atrodas Krievijas arhīvos un mūsu pētniekiem nav pieejami. Sanāksmes dalībnieki tika informēti par veikto darbu datu bāžu izstrādē un kartotēku sakārtošanā. Latvijas Valsts arhīvs cer uz tikpat labu sadarbību ar LOIB, kā tas bija ar Ministru kabineta PSRS radīto zaudējumu aprēķināšanas Komisiju.
Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta demogrāfe P.Eglīte stāstīja par veiktajiem pētījumiem PSRS okupācijas režīma ilglaicīgo demogrāfisko seku pēc neatkarības atgūšanas apzināšanā. Šeit, protams, ekonomiskos aprēķinus naudas izteiksmē grūti veikt. Arī šāda veida pētījumiem analogus grūti atrast. Taču latviešu nācijai šīs demogrāfiskās sekas, diemžēl būs jācieš vēl ilgi. Un tās nes ne tikai materiālos zaudējumus.
Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta ekonomists J.Počs pastāstīja par Ekonomikas institūta darbu pie cilvēku potenciāla vērtības aprēķināšanas metodikas izstrādes. Šī metodika būs pielietojama pie demogrāfisko zaudējumu aprēķiniem naudas izteiksmē. Taču šādas metodikas izstrādē ir zināmas grūtības, jāatrod principiāla pieeja aprēķinu metodoloģijas izstrādē. Iestrādes jau ir un Ekonomikas institūts arī bez finansējuma pamazām turpina darbu.
Latvijas okupācijas izpētes biedrības valdes loceklis I.Zālīte rosināja domāt par starptautisko sadarbību šajā darbā. MK Komisijas darbības laikā pieredze vairāk ir tikai sadarbībā ar Baltijas valstīm. Taču pētnieciskie darbi sākušies arī citās postpadomju bloka valstīs. Piemēram, Ukrainā pēta PSRS okupācijas periodu, tiek atslepenoti VDK dokumenti utt. Polijā dibināts Nacionālās piemiņas institūts. Diezgan daudziem jau ir pieredze ES projektu īstenošanā. Tas viss jāapzina, pēc iespējas vairāk jāsadarbojas un tā ātrāk un labāk varēsim padarīt kopējo darbu.
Latvijas okupācijas izpētes biedrības valdes priekšsēd. vietniece R.Pazdere pastāstīja par videi nodarīto zaudējumu aprēķināšanu, par paveikto un veicamajiem darbiem turpmāk. Tieši vides zaudējumu jomā mums ir vislielākās iespējas reāli iegūt kādu finansiālu atbalstu PSRS okupācijas laikā radītā vēsturiskā piesārņojuma likvidēšanā. Tāpēc jāpabeidz darbs pie visu veikto pētījumu apkopojošās datu bāzes izveides un juridiskā pamatojuma izstrādes. Pēc tam varēsim pamatoti pieprasīt no PSRS tiesību pārmantotājas Krievijas līdzekļus šo izdevumu segšanai, nepieciešamības gadījumā šo prasību virzot caur ES tiesību institūcijām. Bet, tā kā tas ir okupācijas rezultātā radies vēsturiskais piesārņojums, ES vairs nepieprasīs no Latvijas obligāto līdzfinansējumu, kas kopsummā ļoti liels. Un tas jau būs mūsu darba tiešs finansiāli jūtams rezultāts.
Noslēgumā R.Pazdere vēl nedaudz informēja par iespējamiem LOIB darbības finansēšanas un cita veida atbalsta saņemšanas iespējām. Bez dažādiem ziedojumiem ir jāapgūst ES fondu līdzekļi, jo ir programmas, kuru līdzekļus varam piesaistīt. Ir pat speciāla ES programma „Eiropa pilsoņiem”, kur formulēts mērķis 4)darbībai: „Eiropas Savienības stūrakmeņi ir tādas pamatvērtības kā brīvība, demokrātija un cilvēktiesību ievērošana. Lai pienācīgi izprastu šo vērtību nozīmi, nedrīkst aizmirst, kā šos principus Eiropā savulaik centās iznīdēt nacisma un staļinisma režīms. Pieminot režīma upurus, saglabājot deportāciju vietas un arhīvus, Eiropas iedzīvotāji saglabās piemiņu par pagātni, ieskaitot tās tumšās puses”.
Uz šo sanāksmi bija uzaicināti preses un televīzijas pārstāvji. Sanāksmē notiekošais pēc tam tika atspoguļots televīzijas ziņu raidījumos, kā arī preses izdevumos un internetā.
Videosižets par Biedrības pirmo kopsapulci skatāms TV3 ziņu arhīvā 2009.gada 18.decembris plkst. 19.50. Ziņu 8.-11.minūte.
Adrese: http://www.tv3.lv/content/blogcategory/38/165/