2017. gada 27. oktobrī Latvijas Nacionālā Arhīva direkcijas ēkā notika kārtējā Latvijas Okupācijas izpētes biedrības (turpmāk – LOIB) valdes sēde, kurā tika pārrunāti jautājumi par LOIB un Komisijas uzdevumā veikto darbu izpildi.
Vispirms īsa informācija par 21. augustā Kara muzejā „Latvijas neatkarības de facto atjaunošanas 26. gadadienai LOIB noorganizēto pasākumu, kurā ar uzrunu piedalījās LR tieslietu ministrs, bijušās augstākās amatpersonas, referēja vēsturnieki. Pasākumā tika godināti PSRS tautas deputāti un Saeimas deputāti, kuri toreiz PSRS bruņoto spēku draudu ielenkumā uzdrošinājās runāt un balsot par Latvijas neatkarību.
Uz 23. augusta starptautisko konferenci “Komunistu režīmu noziegumu mantojums XXI gadsimta Eiropā” Tallinā, kas veltīta staļinisma un nacisma upuru atceres dienai, tika uzaicināta arī LOIB priekšsēdētāja. Starptautiskajā konferencē Tieslietu ministriju amatpersonas no 20 valstīm diskutēja par turpmākajiem veicamajiem soļiem, lai nodrošinātu visaptverošu cīņu pret totalitāro režīmu noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci. Latvijas tieslietu ministrs Dz. Rasnačs uzrunā akcentēja svarīgākos veicamos darbus – vienotas metodoloģijas izstrāde okupācijas rezultātā nodarīto zaudējumu aprēķināšanai, valstu prokuratūru informēšana par faktiem, kas saistīti ar noziegumiem pret cilvēci.
Šobrīd Briselē tiek veidota Eiropas Vēstures māja, kurā vēsturiski tiek atspoguļoti arī nacisma un komunisma režīmu paveiktie noziegumi pret cilvēci. Pateicoties mūsu Komisijas pārstāvei I. Dreimanei, pārstāvim no Latvijas Okupācijas muzeja un pārstāvjiem no Lietuvas, Polijas un Igaunijas, tika novērsta rupja kļūda, ka komunisma noziegumi neesot bijuši tik lieli kā nacisma. Eiropā informācijas trūkuma dēļ joprojām pastāv atšķirīgs priekšstats par šiem režīmiem.
Pēc LOIB priekšsēdētājas un Komisijas pētniecisko darbu organizatores R.Pazderes iniciatīvas 23. oktobrī Igaunijā Tartu notika Latvijas Lietuvas un Igaunijas pārstāvju tikšanās jautājumu saskaņošanā par turpmāko sadarbību un metodoloģiju saskaņošanu precīzākai PSRS okupācijas zaudējumu aprēķināšanai. Rezultātā nonāca pie slēdziena, ka jāorganizē arī plašāka starptautiska konference par PSRS totalitārā režīma nodarīto zaudējumu apzināšanu Eiropas Atmiņas un sirdsapziņas platformas ietvaros (t.s. Prāgas platforma), jo šajā organizācijā darbojas 55 nevalstiskas organizācijas no 22 valstīm. Tā būs plaša informācijas un pieredzes apmaiņa šādu jautājumu risināšanā.
Saskaņā ar Komisijas plānu LOIB organizē intervijas ar PSRS laika augstākajām amatpersonām un konkrētu jomu speciālistiem, lai iegūtu audio liecības un informāciju par PSRS režīma sistēmas darbību Latvijas teritorijā un par sarežģītajām situācijām, kas radās pēc neatkarības atgūšanas, mainoties sociāli – ekonomiski politiskajai sistēmai. Pašlaik tiek veiktas intervijas ar Rolandu Bebri, Andreju Cīruli, Induli Emsi, Daini Ģēģeri un Alfrēdu Čepānu. Tā kā Komisijas uzdevumā jāveic vēl viena intervija, tad J. Riekstiņš un I. Zālīte ierosina intervēt Jāni Stradiņu, bet A. Cīrulis ierosina intervēt Ivaru Kupču. Iepriekš jāatrod un jāsagatavo personas, kuras to vislabāk varētu izdarīt.
Komisijas uzdevumā tiek veikts pētījums par Militāri rūpnieciskā kompleksa darbības ietekmi PSRS laikā uz Latvijas rūpniecību un tautsaimniecību kopumā. Par darbu arhīvos rūpnīcas Alfa dokumentu izpētē informē K. Mangusa. Viņa stāsta par milzīgo darbu apjomu un interesantiem atklājumiem. Pēc J. Riekstiņa, I. Upmaļa, J. Prikuļa un A. Mežmaļa izteiktajām domām tiek pieņemts lēmums – mainīt stratēģiju uz mazāk darbietilpīgu metodi šā jautājuma izpētē.
Tuvāko nedēļu laikā tiks nodoti pētījumi par juridiskiem aspektiem prasības pret Krieviju kā PSRS mantinieci pieteikumu sagatavošanā, par PSRS laika finanšu apriti starp Latvijas Republiku un PSRS, konkrēti – par Latvijas PSR budžeta izlietojuma struktūru. Vēsturnieka G. Krūmiņa pētījums balstās uz arhīvos atrastajiem PSRS laika finanšu dokumentiem, kuros uzskaitīti visi ieņēmumi, nodevas PSRS centrālajam budžetam, izdevumi un to struktūra. Šie dokumenti līdz pēdējai kapeikai ir precīzs pierādījums, kā Latvija tika ekspluatēta, jo tā PSRS centram pārskaitīja gandrīz pusi (pa gadiem summas nedaudz mainījās), atpakaļ saņēma tikai daļu investīcijās, par kurām Krievijā skaļi vēl šodien deklarē. Izpētot šo atdotās daļas – investīciju struktūru, redzam, ka to pamatā izlietoja ne pašas Latvijas iedzīvotāju, bet PSRS Militāri rūpnieciskā kompleksa vajadzībām. Bez tam, Latvija no sava budžeta pēc pārdales jau zaudēja 18 %. Par to Krievija klusē. Kopumā lēšot, PSRS savā labā izmantoja ~ 1/3 daļu no Latvijas budžeta. Tāpēc ir liels brīnums, ka pēc neatkarības atgūšanas esam spējuši atgūties, izcīnot vietu pasaules attīstītāko valstu grupā. Par šiem pētījumiem no LOIB ir noorganizēta J. Kalniņa un J. Poča ekspertīze.
Jau trešo gadu Komisijas uzdevumā tiek izstrādāts Demogrāfisko datu koncentrēts apkopojums par PSRS laika periodu, iekļaujot tajā jaunākos datus. Apkopojums paredzēts kā kompakts materiāls, ko varēs izmantot pētnieki, interesenti, studenti. Šobrīd tiek izstrādāta sadaļa par nacionāliem partizāniem un darba grupa LOIB pētnieka E. Vītoliņa vadībā strādā pie būtiskas apkopojuma sadaļas: demogrāfisko terminu vārdnīca.
Tā kā LOIB jau 2009. gadā ir parakstījis ar Ministru Kabinetu NVO sadarbības memorandu, R. Bebris informē par dalību 25. oktobrī Ministru Kabineta un NVO sadarbības Memoranda padomes sēdē, par tur izskatītajiem jautājumiem: par Sociālās uzņēmējdarbības likumprojekta aktuālo redakciju, par NVO ētikas kodeksa izstrādi u.c.
LOIB šobrīd kopā ar I. Vaideres biroju sagatavo grāmatas maketu „Padomju Savienības nodarītie zaudējumi Baltijā” izdošanai angļu valodā, piesaistot Eiropas Parlamenta (EP) līdzekļus. Plānots novembra beigās šo grāmatu prezentēt Eiropas Parlamentā, uzdāvinot pa eksemplāram katram EP deputātam.
Noslēgumā tiek uzdots katram mājas darbs – atrast materiālus, kurus būtu nepieciešams ievietot LOIB un/vai Komisijas mājaslapās, kā arī tulkojamos darbus latviešu, angļu un krievu valodā. Mērķis – ar LOIB darbību, noorganizētām konferencēm, semināriem, pasākumiem, starptautisko sadarbību, darbu MK komisijas uzdevumā, ar izdotajām grāmatām, darbu plašsaziņas līdzekļos u.c. iepazīstināt sabiedrību www.loib.lv un citur internetā.
Foto – R.Pazdere
